BLOGI  
Ekspozīcijas skats Astrupa Fērnleja muzejā. Foto: Vegard Kleven

Fotoblogs: Sindijas Šērmenas izstāde Astrupa Fērnleja privātmuzejā Oslo 4

Arterritory.com
04/07/2013

Foto: Vegard Kleven

Cindy Sherman. Untitled Horrors
Astrup Fearnley Museum, Oslo
Līdz 22. septembrim, 2013 

Amerikāņu māksliniecei Sindijai Šērmenai (1954) tikuši piedēvēti visdažādākie apzīmējumi – gan ietekmīgākās mūsdienu mākslinieces, gan zvērinātas feministes statuss. Viņas fotogrāfijas izaicina iesīkstējušus priekšstatus un spēlējas ar laikmeta zīmēm. Turklāt lielākajā daļā savu darbu modelis ir viņa pati. Provokatīvi, šausminoši un vienlaikus komiski izspēlējot neskaitāmās dzīves situāciju, klišeju, ilūziju, neirožu, sapņu un ļaunāko murgu lomas, kas pa laikam – apzināti vai neapzināti, iemājo ikvienā galvā. Tur var atrast visu – gan vuārismu, gan neslēptu vēlmi dzīvot citu dzīves, īpaši, protams, ja tās pieder tā dēvētajām slavenībām. Viņa inscinē nāvi, groteskā šausmu filmu stilistikā, atzīstot, ka pati no tās baidās un tas ir veids, kā tikt ar to galā. Šērmane uzskata, ka, tikai izmantojot sevi, viņa var pilnībā kontrolēt to, ko viņa dara. Viņa operē ar tērpiem, grimu, parūkām tik virtuozi kā rakstnieks ar vārdiem. Šērmenas fotogrāfiju lielākā mistērija ir tajā, ka tās nav iespējams aizmirst, gluži kā nav iespējams prognozēt, kurp tās aizvedīs. Patiesībā, emociju ķēdei, ko tās izraisa, ir maz kopīga ar konkrēto vizuālo tēlu – Šērmenas kārtējo lomu. “Es mēģinu, lai citi šajās fotogrāfijās atpazītu kaut ko no sevis, nevis mani.”

Šērmenas pirmais skaļākais pieteikums bija septiņdesmito gadu beigās tapusī melnbalto fotogrāfiju sērija Untitled Film Skills, kurā viņa rotaļājas ar piecdesmito un sešdesmito gadu Eiropas un Holivudas kino kultivētajiem sieviešu tēlu stereotipiem. Viņa vienmēr uzskatījusi (un tas glaimojis feministēm), ka dzimums ir mākslīgi uzbūvēta padarīšana – kaut kas līdzīgs konstruktoram, ko kāds sastutē no pieņēmumiem un stereotipiem. Viņasprāt, nav tādas bioloģiskas sievietes identitātes, vien adaptētas, sabiedrības uzspiestas lomas.

Starp citu, Šērmena deviņdesmitajos gados pamanījās sakult sviestā arī tradicionālos, iluzoram putukrējumam līdzīgos priekšstatus par modes fotogrāfiju. Ar reklāmu sēriju japāņu kulta zīmolam Comme des Garcons. Nevainojamu supermodeļu vietā tajās tika eksponēti izjaukti manekeni ar monstrozās grimasēs savilktām sejām. Šķībi greizi izgāzušies Comme des Garcons dīvaini polsterētajos, ķermeņa līnijas deformējošajos apģērbos. Atšķirībā no tradicionālās modes fotogrāfijas, kuras pamatmērķis vairākumā gadījumā ir pārdot produktu (kleitas), te tērpiem bija tikai pastarpināta loma. “Pasaule ir tik apsēsta ar skaistumu, ka es apzināti vēlējos rādīt lietas, kas tradicionāli tiek uzskatītas par neglītām, groteskām, uztverot tās kā daudz fascinējošākas un skaistākas,” Šērmena apgalvo vienā no savām nebūt ne biežajām intervijām.

Nevienai no Šērmenas fotogrāfijām nav nosaukuma – tikai šķietami bezpersoniski numuri. Viņa atzīst, ka vienmēr vēlējusies, lai visi pavedieni un nosacītās atslēgas tajās būtu tikai vizuālas. Ja fotogrāfijām būtu nosaukumi, “cilvēki redzētu to, ko es iedomājos, bet es gribu, lai katrs redz kaut ko citu.”

Deviņdesmitajos gados viņa uz mirkli pārtrauca eksperimentēt ar sevi, tā vietā izmantojot lelles, protēzes, medicīnas katalogos un seksa veikalos iegādātas anatomiskas ķermeņa detaļas. Izspēlējot ar tām gan sirreālas seksa, gan šausmu ainas. Televīzijas ziņu kastes klaustrofobiskos stāstus un teju visas laikmeta neirozes – anoreksiju un bulīmiju ieskaitot.

Izstādes “Šausmas bez nosaukuma” (Untitled Horrors), kas tapusi sadarbojoties Astrup Fearnley Museet Olso, Moderna Museet Stokhomā un Kunsthaus Zurich Cīrihē, fokusā ir Šērmenas fotogrāfiju groteskais, nervus kutinošais un provokatīvas aspekts. Tajā eksponējot darbus no viņas karjeras pirmsākumiem 70. gados līdz mūsdienām.

Piedāvājam iespēju ielūkoties izstādē Oslo, kur Astrupa Fērnleja privātmuzejā tā apskatāma līdz 22. septembrim. Pēc tam “Šausmas bez nosaukuma” ceļos uz Moderna Museet Stokholmā, kur izstāde būs atvērta no 19. oktobra līdz nākamā gada 19. janvārim.

Plašāku fotoreportāžu iespējams apskatīt Astrupa Fērnleja muzeja blogā.

Astrup Fearnley Museum
Strandpromenaden 2
0252
Oslo
, Norvēģija
www.afmuseet.no

Mare Ž. - 08.07.2013 17:00
Kā saka - Šērmena rullē!
Marija Sarža - 05.07.2013 11:02
Līdz Oslo diez vai, bet līdz Stokholmai tikšu! Jāredz!
Karlis Zeltins - 04.07.2013 19:55
Pēdējā bilde laba
Ieva Pelēce - 04.07.2013 19:53
Ahhhh!!!!