BLOGI  
Foto: Arnis Kalniņš
Nāve jūnijā 1

Rihards Bražinskis
30/06/2012

Foto: Arnis Kalniņš

29. jūnijā Rīga piedzīvoja kādu īpašu notikumu – klubā “Melnā Piektdiena” uzstājās kontraversālā britu leģenda “Death In June”, kas aizvadītā gadsimta nogalē līdzās “Current 93” lika pamatus neofolk žanram. “Death In June” par grupu īsti korekti nebūtu saukt – tas ir 1956. gadā dzimušā, nu jau labu laiku Austrālijā dzīvojošā Duglasa Pīrsa un viņa domubiedru projekts. 

Par spīti skopajai reklāmai, uz koncertu bija sanācis kupls skaits ļaužu, gan jauni klausītāji, gan savecējuši kadri. Kā par brīnumu “Melnajā Piektdienā” bija pat mājīgi. “Death In June” uzstājās divatā – Duglass, kurš dziedāja, spēlēja divpadsmit stīgu akustisko ģitāru, “zvārgulīšus”, piesizdams tomus un pa kādam žvadzeklim, un Džons Mērfijs, kura pārziņā bija papildus perkusijas un bekvokāli. Atsevišķas skaņas pavadīja atbalss, starp dziesmām mainījās balsu cilpu sempli, savukārt “apakšā” nepārtraukti skanēja pieklusināta cilpa. Instrumentus rotāja ierastā grupas simbolika – miroņgalva (modificēta “SS” zīmotne), cimdota roka ar pātagu un sešinieki, kas apzīmē jūniju. Tāpat manāms bija varavīksnes karogs – jauki ko tādu redzēt uz šī kluba skatuves.

Vīri iesāka ar gabalu We Drive East un lielu daļu kompozīciju izpildīja uzbudinoši martiālos ritmos, Duglasam tērpjoties tradicionālajā maskā. Pēcāk dominēja ģitārspēle ar elektronikas piešpricēm. Kopumā koncerts varēja arī nogurdināt, taču apmeklētāju drūzmēšanās pie skatuves bija nemainīga līdz uzstāšanās beigām, un “Death In June” tika pat izsaukti atkārtoti. Skaņa bija pasausa un mazliet par kailu, taču tas otršķirīgi. Šis noteikti bija atmiņu vakars attiecīgajai paaudzei un hītparāde trušnākajiem faniem. Kādam arī iespēja noslēgt mentālu pagātnes posmu. Duglasa balss ir nenoliedzami burvīga – tajā iespējams veldzēties stundām. Un fantastiskākais, ka homoseksuālas personas māksla var būt arī akli nevērsta uz savu seksualitāti, bet gan melanholisku balāžu veidā raisīt vīrišķīgi nobriedušas pārdomas par dzīvi. “Death In June” vajadzētu ņemt par mērauklu jebkuram wannabe singeram-songraiteram, lai novērtētu, vai viņam piemīt īpašs, intīms balss tembrs, spēja nebūt apnicīgam, kā arī smadzenēs radīt mistikas apvītas lirikas, kurās saklausāms tik daudz!

www.deathinjune.net

nefolk nefolk - 04.07.2012 14:16
Paldies par recenziju!