Foto: Agnija Grigule

Arterritory fotostāsti par māksliniekiem. Brigita Zelča-Aispure un Aija Baumane 0

Tomass Pārups
14/08/2015

Foto: Agnija Grigule

Izstādē “Tīkama kultūra”, kas tiks atklāta Kaņepes Kultūras centrā nākamnedēļ, Brigita Zelča-Aispure un Aija Baumane lūkojas uz robežu starp mākslu un diletantismu. Darbiem izdomāts arī praktisks pielietojums – tie ir ēdami un, izstādei noslēdzoties, ir paredzams, ka cukurgailītis Raiņa galvas formā telpas karstumā jau būs izkusis. Forma veido darba saturu un iedarbojas gandrīz vai izsmejoši. Tajā pašā laikā darbs komentē Raiņa un Aspazijas gada programmas rezultātā nomocīto tēlu. Var vienīgi iedomāties, kāda būtu sabiedrības reakcija, ja pēkšņi uz ielas sāktu tirgot Raiņa cukurgailīšus… Un izstādes vienojošais elements ir tas, ka katrā darbā ir cukurs. “Cukurs ir gandrīz vienmēr klātesošs darbnīcā” – norāda Aija. Tas ir tīri patērniecisks materiāls, par kuru mākslinieces domājušas arī paša mākslas procesa sakarā.

Brigitas dzīvoklī uz palodzes novietots neliels plastilīna makets, kas rada diezgan precīzu priekšstatu par to, kas būs redzams izstāžu zālē. Šī izstāde tapusi ar lielu pārtraukumu, jo gan Brigitai, gan Aijai ne tik sen piedzima bērni, kas pa dienu rosās pa Brigitas dzīvokli. Tātad pie darbiem nopietni iespējams strādāt tikai vakarpusē, kad visi jau aizgājuši gulēt. Bērni uzskata, ka jaunajā izstādē abu autoru mākslā beidzot ir saskatāma kaut kāda jēga.

Brigita stāsta, ka viņa šai izstādei pieiet lielā mērā kā eksperimentam, jo iepriekš pārsvarā strādājusi pie liela izmēra objektiem. Kā, piemēram, instalācijai Doma dārzā un nesen publiskai apskatei izliktajam objektam “Klusā daba”, kas tapa sadarbībā ar viņas dzīvesbiedru Sandi Aispuru.

No Āgenskalna dzīvokļa pārvietojāmies uz Sanda Aispura darbnīcu, kur gan pārsvarā bija redzamas viņa skulptūras, tomēr uz grāmatas vāka mētājās izkusis cukurgailītis. Un mazā Raiņa biste arī paņemta līdzi...