JAUNĀKĀS ZIŅAS

twitter facebook
AFIŠA


 
P 06.05.2013
 

“Berlīne–Rīga. Partitūras nenoteiktām vietām”

Kaņepes Kultūras centrs
Rīga, Latvija
11/04 - 08/05/2013

Berlīne kā mākslinieku magnēts un radošuma citadele – šodien tā izskan jau kā klišeja, kas savu pamatojumu, ceļoties īres cenām, ir mazliet zaudējusi. Tomēr nav melots, ka Vācijas pilsēta joprojām iedvesmo un mudžēt mudž no māksliniekiem un dizaineriem. Arī virkne latviešu mākslinieku dzīvo un strādā Berlīnē, tālab kuratores Ieva Astahovska un Antra Priede nolēmušas novilkt nogriezni un radīt satikšanās punktu – Kaņepes Kultūras centrā. Grupas izstādi “Berlīne–Rīga. Partitūras nenoteiktām vietām” organizē Laikmetīgās mākslas centrs, piedaloties latviešu, vācu un somu māksliniekiem – Kristīne Alksne, Ivars Grāvlejs, Romans Korovins, Inga Ģibiete, Maija Kurševa sadarbībā ar Edgaru Jurjānu, Evelīna Deičmane sadarbībā ar vācu mākslinieci Paulīni Reki, somu performanču mākslas apvienība T.E.H.D.A.S., kas apspēlē fluksusa idejas, vācu poētiskais konceptuālists Ulrihs Fogls un “fiktīvo redīmeidu” meistars Benjamins Grēbers.

Izstādes kuratores aptver ne vien ģeogrāfisko karti, bet arī laika nogriezni, kā centrālo balstu izraugoties Latvijā visai mazzināmo, bet vēsturiski nozīmīgo personību Valdi Āboliņu (1934–1983), kurš bija aktīvs laikmetīgās kultūras spēlētājs ne tikai Rīgā, bet arī Berlīnē 20. gadsimta 70. un 80. gados. Izstādes nosaukumā pieminētās partitūras jeb skaņdarba pieraksts, koncepts, ir patapinātas no 20. gadsimta avangarda mākslā nozīmīgās fluksusa kustības (Džons Keidžs, Nam Džun Paiks u.c.), kur par darbu pamatu bieži izmantotas “atvērtas partitūras”. Šādu fluksustisku partitūru ieraudzīšanu šodienas mākslā izstādes rīkotājus iedvesmojis konkrēts notikums – pirms kāda laika izstādes veidotāju uzmanības lokā nonāca Rietumvācijā dzīvojušā mākslinieka un mākslas dzīves organizētāja Valda Āboliņa (1939–1983) radošais mantojums, kas atkal-aktualizēja viņa personību un lomu laikmetīgās kultūras iepludināšanā Latvijā – tobrīd Padomju Latvijā, kuru no brīvas informācijas plūsmas šķīra Dzelzs priekškars. Savukārt Vācijā Valda Āboliņa vārds saistās ar agrīno Fluxus norišu organizēšanu Āhenē 60. gados un kreisi orientētās Jaunās Tēlotājmākslas biedrības (NGBK) Berlīnē vadīšanu no 70. gadu vidus līdz savai pāragrajai nāvei 1983. gadā. 

Tāpat kā Berlīne, kuru tās mērs savulaik nodēvēja par “nabadzīgu, bet seksīgu”, tā arī fluksusa gars šodienas kontekstā māksliniekus vilina kā medus pods. Atliek vien katram pārbaudīt, vai izstāde tik tiešām būs uztrāpījusi uz laikmeta pulsa.

Skolas iela 15
Rīga, Latvija