Foto

ABLV Bank nacionālās nozīmes kolekcija

Arterritory.com

ABLV Bank valdes priekšsēdētājs Ernests Bernis un ABLV Charitable Foundation laikmetīgās mākslas programmas vadītāja Jeļena Budanceva par ABLV Bank kolekciju

26/09/2011 

2005. gadā LR Kultūras Ministrija un ABLV Bank parakstīja ilgtermiņa līgumu, saskaņā ar kuru ABLV Bank uzņēmās desmit gadu laikā investēt vienu miljonu latu topošā Laikmetīgas mākslas muzeja krājuma radīšanā, tādējādi kļūstot par nacionālās nozīmes mākslas kolekcijas līdzveidotāju.

Mākslas darbus kolekcijai izvēlas starptautiskā ekspertu komisija, kuras priekšsēdētājs ir ABLV Bank valdes priekšsēdētājs Ernests Bernis. Ekspertu vidū ir mākslas kritiķe un kuratore Helēna Demakova; Oslo kultūras centra KUNSLETNESHUS vadītāja un kuratore Māreta Jaukkuri (Norvēģija); laikmetīgās mākslas konsultants un kurators Norberts Vēbers (Vācija); kuratore un mākslas zinātniece, muzeja KUMU direktore Sirje Helme (Igaunija); Viļņas Mākslas akadēmijas profesore, mākslas zinātniece Raminta Jurenaite (Lietuva); Krievijas Nacionālā Laikmetīgās mākslas centra mākslinieciskais direktors Leonīds Bažanovs (Krievija); multimediju mākslinieks Raitis Šmits; mākslas zinātniece, Latvijas Laikmetīgās mākslas centra eksperte Ieva Astahovska; mākslinieks Leonards Laganovskis; LNMM Laikmetīgās mākslas kolekcijas glabātāja Astrīda Rogule.

ABLV Bank kolekcijā ietilpst glezniecība, fotogrāfijas un tēlniecības objekti.

Arterritory.com uz sarunu par ABLV Bank kolekcijas veidošanas principiem aicināja ABLV Bank valdes priekšsēdētāju Ernestu Berni un ABLV Charitable Foundation laikmetīgās mākslas programmas vadītāju Jeļenu Budancevu.


Anatans Sutkus. Fotogrāfija "J.P.Sartre in Lithuania. Nida, 1965". 40x50 cm

Kādi ir ABLV Bank laikmetīgās mākslas kolekcijas veidošanas kritēriji un ar ko tie atšķiras no citu banku (piemēram, Swedbank) kolekcijām?

ABLV Bank laikmetīgās mākslas kolekcija būs topošā Latvijas laikmetīgās mākslas muzeja kolekcijas sastāvdaļa. Tas nozīmē, ka darbiem, kas tiek iekļauti šajā kolekcijā, piemīt ne tikai augsta mākslinieciskā kvalitāte, bet arī noteikts vēsturiskais konteksts, konkrētas atlases prioritātes un mākslinieku atpazīstamības līmenis. Gala beigās šī vērtīgā kolekcija nonāks Latvijas valsts valdījumā un būs publiski pieejama visiem mākslas mīļotājiem.


Māra Brašmane. Fotogrāfija "Veldzējošs dzēriens kvass". 5/7 sudraba želatīns. 29x40 cm. 1972

Īsi raksturojiet savu kolekciju – cik tajā aptuveni ir vienību, kādi mākslas periodi pārstāvēti, kādi izteiksmes līdzekļi reprezentēti.

Šobrīd ABLV Bank Laikmetīgās mākslas kolekcijā ir 124 mākslas darbi, to vidū ir trīs grafikas, 41 akvareļi, 56 fotogrāfijas un 24 gleznas. Kolekcijā ir pārstāvēti četrpadsmit Baltijas reģiona mākslinieki – desmit Latvijas autori, pa diviem Igaunijas un Lietuvas māksliniekiem. Visi šie darbi saskaņā ar topošā muzeja krājuma veidošanas koncepciju ir tapuši pēc Otrā pasaules kara. Vissenāk tapušais darbs ir izcilā Lietuvas fotomeistara Antana Sutkus (Antanas Sutkus) fotogrāfija High School Pupils from Užupis, kas uzņemta Viļņā 1958. gadā, savukārt jaunieguvums ir sešpadsmit Andreja Granta fotogrāfijas no kolekcijas “Pa Latviju”.


Imants Lancmanis. Glezna "I The Pyramid of Revolution". Audekls/eļļa. 89x115 cm. 2006–2009

Kurš bija pirmais nopirktais mākslas darbs?

Paši pirmie 2006. gadā tika nopirkti uzreiz divi Imanta Lancmaņa darbi no cikla “Kalētu klēts” – “Kalētu muižas dienestnieki pozē fotogrāfam klēts priekšā. Vasara. 1914. gads” (Kalētu klēts II) un “Kolhoznieki Kalētos klēts priekšā. Rudens. 1950. gads (Kalētu klēts III)”. Šobrīd mūsu kolekcijā ietilpst arī Imanta Lancmaņa gleznu cikls “Piektais bauslis: revolūcija un karš”, kas tika nominēts Purvīša balvai 2010.


Leonīds Laganovskis. Glezna "Tribīnes: Nr. 504". Papīrs/zīmulis, akvarelis. 56x40 cm

Kuru no savas kolekcijas mākslas darbiem uzskata par lielāko ieguvumu?

Ir grūti runāt par lielāko ieguvumu, jo visi pārstāvētie autori ir augstas raudzes mākslinieki, un ar dažiem sarunas par mākslas darba ieguvi ilgst gadiem. Ieguvums ir tas, ka visi kolekcijā pārstāvētie mākslinieki aktīvi turpina strādāt, un viņu darbi tiek izvirzīti prestižajām prēmijām. Tādējādi tiek celta ne tikai kolekcijas materiālā vērtība, bet arī nozīmīgums Latvijas laikmetīgās mākslas ainā. 


Andris Eglītis. Glezna "Dzerbene". Audekls/autortehnika, dubļi. 105x131 cm

Brīdī, kad Latvijas Laikmetīgās mākslas muzejs beidzot tiks atklāts – banka deponēs kolekciju muzejam uz kādu noteiktu laiku kā pastāvīgās ekspozīcijas sastāvdaļu, uzdāvinās to Latvijas valstij,  aizdos atsevišķus darbus uz konkrētām izstādēm?

Attiecības starp banku un valsti ir ļoti skaidras un caurspīdīgas, jo tās reglamentē 2005. gadā noslēgtais līgums starp ABLV Bank un LR Kultūras ministriju. Šajā līgumā ir norādīts ne tikai ABLV Bank apsolītais miljons latu, kuru banka pakāpeniski investē laikmetīgās mākslas darbu atlasē, iegādē un popularizēšanā, bet arī skaidri norādīts, kas notiks, kad muzejs tiks uzbūvēts – proti, tad visa kolekcija tiks nodota “mūžīgā glabāšanā Kultūras ministrijas valdījumā un lietojumā Laikmetīgās mākslas muzeja krājuma un ekspozīciju veidošanai un tiks iekļauta Latvijas Nacionālajā muzeju krājumā”.

 
Inta Ruka. Fotogrāfija "Pēteris Oplucāns. Balvi, Latvija; 1984. gads, 4. eksemplārs (Manu lauku ļaudis)". 34x33 cm

Darbi kolekcijai tiek iepirkti, vadoties no nemainīgas ekspertu komisijas lēmumiem. Vai nepastāv bīstamība, ka – tādējādi – kolekcija veidojas kā vienpusēja parādība? Cik lielā mērā pats mecenāts – ABLV Bank – ietekmē kolekcijas veidošanu?

Nevar teikt, ka komisijas sastāvs nemainās – 2008. gadā tai pievienojās Krievijas Nacionālā laikmetīgās mākslas centra direktors Leonīds Bažanovs, mainās arī LR Kultūras ministrijas un ABLV Bank pilnvarotie pārstāvji. Uz sēdēm tiek pieaicināti neatkarīgie eksperti vai kultūras institūciju pārstāvji. Tomēr pamatsastāvs paliek nemainīgs, kas nodrošina kolekcijas kontinuitāti un pamatprincipu eksistēšanu. Ņemot vērā gan vietējo un starptautisko ekspertu skaitu (kuru ir vairāk par 10), gan pārstāvēto valstu un sektoru dažādību, gan arī subjektīvo kompetenču un gaumju atšķirību, bažām par kolekcijas kā vienpusējo parādību nevajadzētu būt.

ABLV Bank veic ekspertu komisijas ieteikto mākslas darbu iegādi. Un šajā procesā lieti noder bankas darbinieku iemaņas sarunu vešanā un mākslas darba mākslinieciskās vērtības un tirgus cenas attiecības noteikšanā. ABLV Bank interesēs ir, ieguldot vienu miljonu latu, iegādāties saturiski bagātu un pēc iespējas plašāku mākslas darbu kolekciju topošajam Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja krājumam.


Aija Zariņa. Glezna "The Rape of Europe Nr.1". Kartons/eļļa. 275x340 cm. 1988

Vai ABLV Bank Laikmetīgās mākslas kolekcija ir pieejama kuratoriem, kas vēlas deponēt mākslas darbus izstādēm?

Protams. ABLV Bank regulāri saņem pieteikumus, galvenokārt, no valsts un pašvaldības muzejiem, ar lūgumu deponēt atsevišķus mākslas darbus izstādēm. Nekad vēl neesam atteikuši un īpašos gadījumos centāmies arī palīdzēt ar informāciju un tehnisko jautājumu risināšanā. 2010. gadā kolekcijas darbi tika izstādīti Ventspils un Madonas muzejos, eksponēti arī Briselē un Frankfurtē. Vērojama tendence, ka muzejus aizvien vairāk interesē mūsu kolekcija, un tas iepriecina.


Kaido Ole. Glezna "Untitled CLXIII". Audekls/eļļa. 200x190 cm. 2001

Vai kolekcijas darbi tiek eksponēti publiskajā telpā un vai ABLV Bank neplāno regulāru un mainīgu kolekcijas izstāžu veidošanu ārpus bankas? 

Daļu kolekcijas darbu var aplūkot ikviens ABLV Bank apmeklētājs Elizabetes ielā 23. Paralēli mēs tuvākajā laikā plānojam iepazīstināt skatītāju ar ABLV Bank Laikmetīgās mākslas krājumu atsevišķā izstādē, esam saņēmuši piedāvājumu to eksponēt arī Maskavā. Iemesls, kālab nav bijusi iespēja skatīt ABLV Bank Laikmetīgās mākslas kolekcijas kopumu, ir modernu un pietiekami lielu izstāžu platību trūkums Rīgā – ceram, ka šī problēma tiks atrisināta līdz ar Laikmetīgās mākslas muzeja uzbūvi. Ikviens ABLV Bank Laikmetīgās mākslas kolekcijas darbus var apskatīt arī virtuāli – www.ablv.com/lv/about/society/collection.